autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Latvijas pašvaldības atklātā vēstulē aicina izvērtēt Konkurences padomes vadītājas atbilstību amatam

newspapers-444448_1920

Vairāk kā piecdesmit Latvijas pašvaldību vadītāji parakstījuši atklātu vēstuli Latvijas Republikas ekonomikas ministrei Danai Reizniecei – Ozolai, kurā vēlas vērst ekonomikas ministres uzmanību uz Konkurences padomes (KP) prettiesisko rīcību saistībā ar ieceri aizliegt pašvaldībām dibināt un uzturēt savus medijus.

Vēstulē pašvaldības aicina nopietni pārskatīt Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas kompetenci un pilnvaras, jo šis ir uzskatāms gadījums, kad iestāde apliecina pilnīgu neizpratni par Latvijas novados notiekošo un neieklausās iedzīvotāju viedoklī, vai arī tīši un kāda uzdevumā pārkāpj savas pilnvaras un rīkojas pretvalstiski. Vēstulē tiek norādīts, ka šāda Konkurences padomes vadības nepārdomāta, sasteigta un Latvijas likumiem un starptautiskām cilvēktiesību normām pretēja rīcība liecina par šīs amatpersonas nekompetenci un neatbilstību ieņemamajam amatam.

Kā nesen tapa zināms, Konkurences padome šovasar publicētā dokumentā rosinājusi aizliegt pašvaldībām dibināt un veidot savus medijus. Šāds lēmums pamatots ar uzskatu, ka pašvaldību iejaukšanās tirgū apdraud drukāto mediju pastāvēšanu, atņemot tiem auditoriju. KP, pilnībā neizvērtējot ieceri, steidza izteikt skaļus komentārus, nosodījumus un pārmetumus pašvaldībām par negodīgas konkurences radīšanu neatkarīgajiem medijiem.

Šāds bezatbildīgs aicinājums izsaucis sašutuma vilni pilsētu un novadu pašvaldību un iedzīvotāju vidū, izskanot bažām, ka KP ar savu rīcību vēlas bloķēt jebkādus veidus novadu iedzīvotājiem uzzināt par aktualitātēm savā dzīvesvietā. KP rīcība apliecina pilnīgu neizpratni par Latvijas pilsētās un novados notiekošo, neieklausās iedzīvotāju viedoklī, vēstulē norāda pašvaldību vadītāji. Jāmin, ka pašvaldībām radušās aizdomas, ka KP tīši rīkojas kāda uzdevumā un tā interesēs pārkāpj savas pilnvaras, zaudētāja lomā atstājot Latvijas iedzīvotājus.

Pašvaldību vadītāji ar savu parakstu apliecinājuši, ka iestājas par pašvaldību tiesībām paust viedokli un informēt sabiedrību ar sava izdevuma starpniecību, nepieļaujot situāciju, ka tiek apdraudētas novadu iedzīvotāju intereses, kā rezultātā viņiem tiktu liegta pieeja informācijai.

Vēstuli parakstījuši – Aizkraukles novada domes, Aknīstes novada domes, Auces novada domes, Baldones novada domes, Baltinavas novada domes,Bauskas novada domes,Cesvaines novada domes, Dagdas novada domes,Daugavpils novada domes, Dundagas novada domes, Durbes novada domes, Engures novada domes, Garkalnes novada domes, Iecavas novada domes, Ikšķiles novada domes, Ilūkstes novada domes, Jēkabpils novada domes, Jelgavas novada domes, Jaunpils novada domes , Kandavas novada domes, Ķekavas novada domes, Kocēnu novada domes, Krāslavas novada domes, Krimuldas novada domes, Krustpils novada domes, Limbažu novada domes, Lubānas novada domes, Ludzas novada domes, Mazsalacas novada domes, Naukšēnu novada domes, Preiļu novada domes, Priekules novada domes, Raunas novada domes, Rēzeknes domes, Rīgas domes, Rojas novada domes , Rucavas novada domes, Rugāju novada domes, Saldus novada domes, Skrīveru novada domes, Skrundas novada domes, Smiltenes novada domes, Stopiņu novada domes, Strenču novada domes, Tērvetes novada domes, Vaiņodes novada domes, Valkas novada domes, Vārkavas novada domes, Vecumnieku novada domes, Ventspils novada domes, Viesītes novada domes un Viļakas novada domes vadītāji. Taču vēl vairāki pašvaldību vadītāji ir atbalstījuši vēstulē pausto domu, taču atvaļinājuma, komandējuma vai citu iemeslu dēļ nav spējuši to parakstīt līdz 6. novembra dienas vidum.

Šī vēstule ar lūgumu rīkoties ir nosūtīta ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un tiek gaidīta arī ministres atbilde. Tiek norādīts, ka gadījumā, ja iecere netiks atcelta un Konkurences padomes vadītājas atbilstība ieņemamajam amatam netiks izvērtēta, sekos nākamie soļi, lai nepieļautu situāciju, kad iestāde vai nu tēlo pilnīgu neizpratni par Latvijas pilsētās un novados notiekošo, neieklausās iedzīvotāju viedoklī, vai arī tīši pārkāpj savas pilnvaras un pēc būtības rīkojas pretvalstiski.

Vēstules kopijas nosūtītas Valsts prezidentam, LR Saeimas priekšsēdētājai, LR Ministru prezidentei un Valsts Kancelejai.

—–

ATKLĀTA VĒSTULE Latvijas Republikas ekonomikas ministrei Danai Reizniecei – Ozolai

Kā jau zināms, Konkurences padome (KP) tās vadītājas Skaidrītes Ābramas personā piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt un uzturēt savus medijus. Attiecīgs dokuments – “Konkurences novērtēšanas vadlīnijas valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem” par gaidāmo aizliegumu ir sagatavots jau š.g. 30. jūnijā un ievietots Konkurences padomes oficiālajā mājaslapā.

Šādu rīcību Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama skaidro ar to, ka ir saņēmusi vairākas sūdzības no komercapritē esošām personām, no tā automātiski secinot, ka vairākās pašvaldībās vietvaru dibinātās avīzes īsteno negodīgu konkurenci.

Iepriekš minētā KP vadītājas publiski sniegtā informācija un KP mājaslapā izvietotais dokuments par vēlmi aizliegt pašvaldībām dibināt un uzturēt savus medijus ir radījis apjukumu un pamatotas bažas ne tikai pašvaldībās, bet arī iedzīvotāju vidū.

Šī KP ieceres realizēšana var izraisīt ne tikai vairāku Latvijas Republikā spēkā esošu fundamentālu normu pārkāpumu, bet arī radīt šķēršļus normālai demokrātijas procesu norisei.

No vienas puses, ir saprotama uzņēmēju attieksme pret pašvaldību izdotajiem laikrakstiem, jo šķietami tie darbojas komercvidē un pārklāj uzņēmēju funkciju, atņemot tiem daļu peļņas. Tomēr šādam viedoklim krasi atšķirīgo pašvaldības izdevumu un komercizdevumu mērķu un uzdevumu dēļ nekādā gadījumā nevar piekrist turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Atšķirībā no komerclaikrakstiem, pašvaldību mērķis nav gūt peļņu, bet pēc iespējas efektīvāk un ātrāk nodrošināt pašvaldības funkciju – informēt sabiedrību, konkrēti kādas noteiktas administratīvās teritorijas vai novada / pilsētas iedzīvotājus, par pašvaldībā notiekošajiem procesiem, nākotnes plāniem un pasākumiem. Pašvaldības izdevumiem galvenokārt ir informatīvs raksturs. Pašvaldības laikraksts drīzāk ir pielīdzināms oficiālam izdevumam, kas veic likumā “Par pašvaldībām” pagasta vai novada iedzīvotāju informēšanas funkcijas. Pašvaldības laikraksts nodrošina drošu, nesagrozītu, sistematizētu un oficiālu publikāciju no pirmavota – pašvaldības. Pašvaldības avīzes izdošana ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmes 90. panta „Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības” īstenošanu. Iedzīvotājiem ir tiesības būt informētiem par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību. Pašvaldību izdevumos publicētā informācija ir droša un uzticama, dažkārt tur pausto informāciju persona var izmantot teju kā tiesisku uzziņu par savām tiesībām un pienākumiem.

Vērā ņemams apstāklis ir tas, ka atšķirībā no pašvaldību izdevumiem, kur galvenokārt tiek publicēti pārbaudīti fakti un atskaites, komercizdevumos publicētā informācija ne reti ir apšaubāma un subjektīva, iegūta no nedrošiem avotiem un dažkārt pat no baumām. Pašvaldības izdevumā publicētā informācija vienmēr ir patiesa, tieša un konkrēta – turklāt paša izdevēja sniegta. Pašvaldību funkciju (informēt sabiedrību) dēļ pašvaldības laikraksta izdošanā ir ļoti augsti standarti informācijas drošībai. Attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājs uz šādu informāciju vienmēr var paļauties un tai uzticēties. Nepieciešamības gadījumā var attiecīgi rīkoties, neuztraucoties par zaudējumiem, kas var būt radušies, sniedzot neprecīzu vai nepatiesu informāciju. Šajā sakarā komercizdevumu un pašvaldības avīzes atbildības līmenis par sniegto ziņu patiesumu un kvalitāti būtiski atšķiras. Pirmajā gadījumā komersants var zaudēt kādu klientu, taču otrajā gadījumā ir runa par uzticību varai. Uzticība varai vienlaicīgi nozīmē arī valsts tiesisko stabilitāti un drošību. Turklāt pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājam, saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 69.2. panta otro daļu, pat personīgi ir jābūt atbildīgam par pārvaldē sniedzamo pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti.

Pašvaldībai, kā valsts varas orgānam, ir pienākums informēt sabiedrību par tiesību politiku pašvaldībā, kā arī sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstības veicināšanu atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Un šādu funkciju pašvaldība visefektīvāk var realizēt ar pašvaldības laikraksta izdošanu.

Daudzkārt pašvaldības izdevumā ietvertajai informācijai atšķirībā no komercizdevuma jābūt ne tikai publiski ticamai, bet arī tiesiski saistošai. Šāda pašvaldības funkcija ir noteikta virknē likuma “Par pašvaldībām” pantos. Piemēram, saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 61.2. pantu, pašvaldībai ir pienākums apkopot iedzīvotāju paustos viedokļus un publicēt informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem pašvaldības [...] vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Savukārt šī paša likuma 61.1. pantā noteikts, ka pagasta vai pilsētas pārvalde nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt viena no pašvaldības (domes) funkcijām ir nodrošināt gada publiskā pārskata sagatavošanu un ziņojuma par to publicēšanu. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 72. pantu pašvaldības gada publiskais pārskats, cita starpā, ietver informāciju par pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā. Tādēļ, lai izpildītu šo pašvaldības funkciju, nav iedomājama vēl efektīvāka un drošāka veida kā pašvaldības laikraksta izdošana. Jāņem vērā arī tas, ka daudziem tālākos lauku reģionos nav pieejams internets, kā arī ir ļoti daudz vecāka gada gājuma cilvēku, kas nelieto modernās tehnoloģijas un kuriem tas ir vienīgais laikraksts.

Viena no galvenajām pašvaldības funkcijām, kas būtiski var skart iedzīvotājus, ir pašvaldības saistošo noteikumu izstrāde. Par saistošo noteikumu projektu pašvaldībai ir jāinformē iedzīvotāji. Tādēļ pašvaldību īpaša rūpe ir par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo tālāk no pagastu centriem un kuriem nav pieejas internetam. Saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā, saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, publicē ne tikai pašvaldības mājaslapā internetā, nodrošina to pieejamību pašvaldības administrācijas ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs, bet arī saistošos noteikumus, kas var būtiski ietekmēt iedzīvotājus, pašvaldība vienmēr publicē arī pašvaldības avīzē.

Viens no pašvaldības uzdevumiem ir arī nodrošināt personu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību. Likumā “Par pašvaldībām” 45. pantā, ir noteikts, ka novada pašvaldības dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Un saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas [...] bezmaksas izdevumā, ja tajos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks. Gadījumā, ja tiks lemts par aizliegumu izdot pašvaldības laikrakstus un avīzes, personām faktiski būs liegta likumā noteiktā iespēja būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem. Tas neiztur nekādu kritiku un ir pilnīgā pretrunā ne tikai Latvijas Republikas likumiem un pašvaldību noteikumiem, bet arī Satversmei, Eiropas Savienības pamattiesību hartai, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijai, kā arī ar daudziem citiem fundamentāliem normatīviem.

Arī no cilvēcīgā viedokļa pašvaldības laikraksta funkcija ir oficiāla dialoga veidošana starp tās iedzīvotājiem un pašvaldību. Pašvaldības avīze savās publikācijās apraksta jaunāko pašvaldības lēmumu projektus un iniciatīvas, skaidrojumus un viedokļus. Tas daudzējādā ziņā var kalpot kā praktisks ceļvedis tiesību aktu normās. Pašvaldības savos izdevumos, atšķirībā no komercizdevumiem, ātri un tieši publicē informāciju par konkrētā pašvaldībā plānotajiem projektiem, būvdarbiem, ūdens un elektrības piegādes pārtraukumiem, ceļu remontiem, publiskiem pasākumiem, domes darbā notiekošo, kā arī ievieto līdzjūtības aizgājēju tuviniekiem, apsveikumus jaundzimušo vecākiem, jubilāriem, jaunlaulātajiem.

Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas nostāšanās biznesmeņu pusē, aktīvi virzot ideju par pašvaldību laikrakstu izdošanas aizliegumu, ir materiālo un mantisko vērtību atbalstīšana, klaji ignorējot cilvēku fundamentālu pamattiesību vērtības. Ļoti daudziem, īpaši laukos dzīvojošiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem, ir smagi dzīves apstākļi, ierobežoti iztikas līdzekļi, kas sarežģī piekļuvi transportam un līdz ar to arī kultūras vērtībām.

Virzot KP ideju par pašvaldību informatīvo izdevumu aizliegumu, būtiski tiek apdraudētas tieši šo cilvēku intereses, un daudziem šis aizliegums var liegt pieeju informācijai vispār.

Uzskatām, ka aizliegums pašvaldībām izdot savus laikrakstus ne tikai pārkāps iepriekš uzskaitītos Latvijas Republikas normatīvos aktus un starptautiskās cilvēktiesību normas, bet arī būtiski kropļos konkurenci. Ir zināms, ka aiz komercizdevumu devīzes par sabiedrības informēšanu stāv ne tikai mantiskas vērtības, bet arī, un pat galvenokārt, politiskas intereses. Par to liecina virkne pierādītu faktu un nesen arī plašsaziņas līdzekļos paustā informācija, ka komercizdevumi patiesībā pastarpināti pieder ar politiku saistītām personām. Neskatoties uz to, ka likumdošanā ir noteikts pienākums atklāt mediju patiesā labuma guvējus, Latvijas mediju biznesā ir vērojama tendence, ka patiesie labuma guvēji nemaz sevi neatklāj. Tas, ja dažos Latvijas reģionos darbojas tikai šāda tipa komercizdevumi, pie šobrīd esošā ģeopolitikā stāvokļa, radītu būtiskus draudus nacionālajai drošībai un tiesiskajai stabilitātei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlreiz vēlamies paust viedokli, ka Konkurences padomes piedāvājums ir neizprotams, absurds un negodīgs, jo liedz reģionu iedzīvotājiem būt informētiem par valsts pārvaldes darbu vietējā mērogā. Šī absurdā situācija liek apsvērt domu, kā labā strādā Konkurences padome un kas Latvijā patiešām ir nozīmīgs – vai reģionālo mediju grupas monopola stāvoklis, vai fundamentālas cilvēktiesību normas un lielas daļas valsts iedzīvotāju apmierinātība? Konkurences padomei nav tiesiska pamatojuma liegt pašvaldībām dibināt savus medijus, un, šķiet, ka tā tiek izmantota kā politisks instruments. Sekas ieceres realizēšanai par aizliegumu pašvaldībām dibināt savus medijus var būt neatgriezeniskas.

Ar šo vēstuli vēlamies vērst Ekonomikas ministrijas uzmanību uz Konkurences padomes prettiesisko rīcību. Vienlaicīgi lūdzam nopietni pārskatīt Konkurences padomes vadības kompetenci un pilnvaras, jo šis ir uzskatāms gadījums, kad iestāde apliecina pilnīgu neizpratni par Latvijas novados notiekošo un neieklausās iedzīvotāju viedoklī vai arī tīši un kāda uzdevumā pārkāpj savas pilnvaras un rīkojas pretvalstiski. Šāda Konkurences padomes vadības nepārdomāta, sasteigta un Latvijas likumiem un starptautiskām cilvēktiesību normām pretēja rīcība liecina par šīs amatpersonas nekompetenci un neatbilstību ieņemamajam amatam.

Vēstuli parakstījuši sekojoši Latvijas pašvaldību vadītāji:

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums

Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene

Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa

Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks

Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats

Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure

Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska

Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns

Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics

Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš

Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna

Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Vanags

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune

Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere

Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics

Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Juris Salmiņš

Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs

Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers

Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks

Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele

Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments

Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda

Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska

Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe

Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa

Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta

Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine

Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa

Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis

Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs

Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons

Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika

Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis

Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska

Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks

Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs

Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs

Pievienot komentāru