Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Bezdarbs samazinās, ilgstoši bez darba – 41 700 cilvēku

timthumb

Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums un analīze liecina, ka Latvijā vidējais bezdarba līmenis praktiski neatšķiras no vidējā bezdarba līmeņa Eiropas Savienībā. Gada laikā Latvijā bezdarbs samazinājies par 0,9 procenta punktiem līdz 9,8 procentiem, raksta NRA.lv.

Salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem. 2015. gada otrajā ceturksnī 97 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 9100 jeb 8,6 procentiem mazāk nekā pirms gada. Kopš 2014. gada bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja, bet šā gada pirmajā ceturksnī tas bija vienāds ar Eiropas Savienības rādītāju (10,2 procenti).

Lai arī bezdarba līmenis samazinās, ievērojams skaits bezdarbnieku bez darba ir ilgstoši. Šāgada otrajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 43 procenti. Gada laikā tas palielinājies par 2,8 procentpunktiem. Pašlaik valstī ir 41 700 ilgstošo bezdarbnieku. Pozitīva ziņa ir tā, ka samazinās jauniešu bezdarba līmenis, kas pašlaik ir 15,2 procenti (par 5,9 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada). No visiem bezdarbniekiem 12 600 jeb 12,9 procenti ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 5200 un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 3,8 procentpunktiem.

Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojumā iegūtā informācija liecina, ka šāgada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērno gadu par 4,5 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru saņemtā alga bija līdz 450,00 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šādu darba ņēmēju Latvijā ir 48,9 procenti no visiem strādājošiem. Tajā pašā laikā par 4,4 procentpunktiem ir palielinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk. Darba ņēmēju īpatsvars, kuru alga bija 450,01 – 700,00 eiro, ir palielinājies par četriem procentpunktiem, sasniedzot 31,3 procentus. Algu no 700,01 līdz 1400,00 eiro saņēma 13,6 procenti, bet virs 1400,01 eiro – 1,3 procenti strādājošo. 2,2 procentiem strādājošo alga nav tikusi aprēķināta vai nav izmaksāta, liecina apsekojuma dati.

Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka vidējais bezdarba līmenis šogad Latvijā būs 9,7 procenti, bet nākamgad 9,1 procents. Vienlaikus ar prieku par bezdarba samazināšanos, kas pirmoreiz kopš 2008. gada noslīdējis zem 10 procentu atzīmes, Finanšu ministrija pauž bažas, ka nākamajos gada ceturkšņos bezdarba kritums ģeopolitiskās situācijas un Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanas dēļ varētu kļūt lēnāks. Lai arī dati uzrāda nodarbinātības pieaugumu, salīdzinājumā ar 2014. ga da otrā ceturkšņa sākumu aizņemto darba vietu skaits ir pat samazinājies par 0,2 procenta punktiem. Finanšu ministrijā norāda, ka to noteica aizņemto vakanču samazinājums apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā. Arī reģistrētā bezdarba dinamika vairs nav tik iepriecinoša – lai gan parasti sezonas darbu rezultātā vasaras mēnešos reģistrētais bezdarbs strauji samazinās, jūnijā salīdzinājumā ar maiju tas palika nemainīgs. Vismaz daļēji tas saistīts ar darbinieku skaita samazināšanu zivju apstrādes nozarē, tomēr tas liecina arī par ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos.

Inga Paparde

Pievienot komentāru