Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) gatavo priekšlikumu par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem. Provizoriski katrai no 740 000 mājsaimniecību par Latvijas Televīzijas skatīšanos un Latvijas Radio klausīšanos nāktos maksāt no pusotra līdz trim latiem.

Konkrētus ierosinājumus paredzēts publiskot 20. maijā, kad EBU apņēmies iesniegt šos ierosinājumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Šis ir viens no zemākajiem iespējamiem abonentmaksu priekšlikumiem Eiropā, Neatkarīgajai norāda Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Beļģijā par sabiedrisko mediju lietošanu katra mājsaimniecība maksā 7,75 latus mēnesī. Šajā valstī nodoklis ieviests arī automašīnu vadītājiem, kuri ik mēnesi šķiras no pusotra lata mēnesī. Čehijā abonentmaksa ir 3,35 lati mēnesī, Francijā aptuveni 7 lati mēnesī, Lielbritānijā BBC televīzijas abonentmaksa ir 9,5 lati mēnesī. Tiem britiem, kuriem ir melnbaltie televizori, mēnesī nākas šķirties no apmēram trim latiem, raksta NRA.lv

Dārgāka sabiedrisko mediju abonentmaksa ir Vācijā un Skandināvijā. Vācijā no mājsaimniecības iekasē 16 latus – 12 par televīziju un četrus par radio, savukārt Dānijā iedzīvotāji maksā 17 latus mēnesī.

Ar ieceri – ieviest jaunu nodokli, ko nosauktu par abonentmaksu, NRTP pārstāvji iepazīstinājuši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, kuri kopumā to vērtēja atzinīgi.

Viens no argumentiem šāda maksājuma ieviešanai ir tas, ka sabiedriskajiem medijiem būtu nodrošināti regulāri ienākumi, tādējādi mazinot politiķu ietekmi, uzsver Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. "Šis finansēšanas avots, ka sabiedriskos medijus finansē tieši, ir vairāk aizsargāts, nekā piešķirot dotācijas, kad var nākties kalpot politiķu iegribām un ekonomiskam satricinājumam, kā tas ir tagad," piebilst Dz. Kolāts.

Tāpat LR vadītājs ir pārliecināts, ka abonentmaksas iekasēšana nodrošinātu slēgto raidījumu atjaunošanu un kvalitatīvu ziņu un raidījumu sagatavošanu. Tam piekrīt arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, kurš uzskata, ka pirms šīs nodevas ieviešanas ir jātop skaidram, vai nākotnē, kad paredzēts apvienot LTV un LR, sabiedriskie mediji turpinās atrasties reklāmas tirgū un kāds būs valsts atbalsts jauno tehnoloģiju iegādei.

"Esmu viens no retajiem, kurš pagaidām izvairās runāt par to, cik lielas varētu būt abonentmaksas, jo to ieviešanai ir nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts," skaidro E. Kots.

Līdz lēmuma par abonentmaksu ieviešanai jātop skaidram, kāds turpmāk būs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis. EBU piedāvā divus variantus – saglabāt daļēju valsts dotāciju, kas kalpotu tehnikas iegādei, savukārt abonentmaksas kalpotu nacionālā pasūtījuma izpildīšanai. Otrs variants ir tāds, ka LTV un LR iztika būtu tikai un vienīgi ieņēmumi no maksājumiem par to skatīšanos un klausīšanos.

Pagaidām nav skaidrs, kā sabiedriskie mediji varētu iekasēt abonentmaksu, taču kā iespējamie varianti tiek apsvērta iespēja to iekļaut Lattelecom rēķinos, kas nodrošinās virszemes televīzijas apraidi, vai arī minēto summu katrai mājsaimniecībai pievienot pie Latvenergo rēķina par elektrību. Savukārt pēc tam, kad abonentmaksu šie uzņēmumi būtu iekasējuši, to attiecīgi pārskaitītu LTV un LR.

Abu sabiedrisko mediju budžeti pagaidām ir tādā apmērā, lai varētu nodrošināt nacionālo pasūtījumu. Ja tos nāksies vēl samazināt, tad, visticamāk, būs pavisam jāslēdz vēl kāda programma. Līdzekļu taupības dēļ NRTP ir atbalstījusi LR ieceri no jūnija pārtraukt 5. programmas studentu radio Naba apraides. Studentu radio apņēmies pēc 1. jūnija nodrošināt programmas raidīšanu internetā.

KO MAINĪTU ABONENTMAKSU IEVIEŠANA?

Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietniece Dace BUCENIECE:

– Viss atkarīgs no tā, par kādu modeli vienosies valdība vai Saeima. Principā ir divi varianti. Ja daļēji saglabājas valsts finansējums dotāciju veidā tehnikas un infrastruktūras sakārtošanai, tad ar abonentmaksu varētu mazināt problēmas. Otrs variants ir tāds, ka sabiedriskie mediji tiek finansēti tikai no abonentmaksām, un arī tādā gadījumā medijiem būtu jāsaplāno izdevumi tā, lai ar tiem varētu nodrošināt darbību.

Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars KOTS:

– Es to vēlētos saukt par sabiedriskā medija nodevu. Latvijas valsts, iestājoties ES, parakstīja Amsterdamas līgumu, kurā apņemas uzturēt sabiedriskos medijus un nodrošināt to darbību. EBU pārstāvju viesošanās laikā Latvijā šo nodevu izteica kā alternatīvu, lai saglabātu sabiedriskos medijus, taču tās ieviešanai ir nepieciešama sabiedrības izpratne. LTV naudas trūkuma dēļ jau ļoti daudz ir zaudējusi dažādus projektus, par 82 darbiniekiem samazināti štati.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris KOLĀTS:

– Tas, ka finansējums nāk tieši no sabiedrības, vairāk aizsargā sabiedriskos medijus no politiskajām iegribām un ekonomiskā satricinājuma, kā tas ir šobrīd. Tādā gadījumā abonentmaksa būs kā garants stabilitātei un nebūs nepieciešams pēkšņi izdevumus samazināt par 30 procentiem. Kopš janvāra sākuma ir beiguši skanēt virkne raidījumu, pašlaik radio ziņu un raidījumu kvalitāte pamatīgi cieš.